pietaupīt
pietaupīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Taupīgi rīkojoties, censties lieki neiztērēt (piemēram, naudu).
PiemēriPietaupīt lopbarību.
1.1.Censties saglabā!, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
Piemēri«Spēki [jaunībā] plūst pāri malām, un nezini, kur lietā likt. Ļoti gribas tos izšķiest visus uzreiz, kaut arī nekas nepaliktu pāri. Bet vai tomēr nederētu pietaupīt?»
1.2.Censties nenolietot.
PiemēriPietaupīt jauno kleitu.
1.3.Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
PiemēriLielajam Pēterim pietaupītā cigarete sabirzusi Aijas halāta kabatā.
Avoti: 6-2. sējums