Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pieteka
pieteka -as, s.
Upe, kas ietek citā (parasti lielākā) upē vai ezerā.
PiemēriVentas lielākās pietekas ir Varduva, Ciecere, Abava.
  • Ventas lielākās pietekas ir Varduva, Ciecere, Abava.
  • ..Edžiņš raudzījās upes rāmajā straumē un domāja: «Varbūt tā ir Aiviekstes pieteka. Tad šī straume aiztek uz Daugavu, ieplūst tajā un tek garām mūsmājām uz jūru.»
  • Jeņisejas pieteku nosaukumi skan satraucoši, neparasti - Džoja, Kantegira.
Avoti: 6-2. sējums