Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieticība
pieticība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pieticīgs1, šīs īpašibas konkrēta izpausme.
Piemēri«Ja būs galvas, būs arī līdzekļi,» Dzeguze pārliecinoši paziņoja. «Mūsu [zinātnieku] nelaime slēpjas pieticība.»
2.Vispārināta īpašība → pieticīgs2, šīs īpašības konkrētā izpausme.
3.Vispārināta īpašība → pieticīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDzīvesveida pieticība.
4.Vispārināta īpašība → pieticīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAugu pieticība.
Avoti: 6-2. sējums