pieticīgs
pieticīgs -ais; s. -a, -ā
pieticīgi apst.
1.Tāds, kam nav augstu prasību. Tāds, kas samierinās ar esošo vai viegli sasniedzamo.
Piemēri..viņš [vecais saimnieks] bija tik pieticīgs un nekā.. neprasīja.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Es esmu pieticīgas dabas cilvēks, par savu dzīvīti neko daudz negribu ne brēkt, ne sūroties.»
2.Neliels, minimāls (piemēram, par kā vērtību, apjomu).
PiemēriPieticīgs atalgojums.
3.Tāds, kam nav izcilības, vēriena, plašuma vai greznuma. Vienkāršs.
PiemēriPieticīgs mielasts.
4.Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi, īpaši rūpīga kopšana (par augiem).
PiemēriSparģeļi ir pieticīgi un izturīgi augi.
4.1.Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākli, vide (par dzīvniekiem).
PiemēriLama.. ir viens no svarīgākajiem nastu nesējiem dzīvniekiem.., taču ir ļoti pieticīgs dzīvnieks, spēj sameklēt barību kailās kalnu nogāzēs un ilgi iztikt bez ūdens..
Avoti: 6-2. sējums