pietikties
pietikties parasti 3. pers., -tiekas, pag. -tikās; refl.; sar.
Pietikt [1] (1).
PiemēriBet, ja tev pietiktos ar mazu, niecīgu kumosiņu, es labprāt tevi pacienātu.
- Bet, ja tev pietiktos ar mazu, niecīgu kumosiņu, es labprāt tevi pacienātu.
- Man ar vienu zvaigzni pietiktos, Spulgotu ja tā caur manu logu..
Avoti: 6-2. sējums