pietīties
pietīties parasti 3. pers., -tinas, pag. -tinās; refl.
1.Refl. → pietīt1. Tikt pietītam.
PiemēriTe nu telīte garlaikojās un māva un, aiz gara laika staigājot ap ābeli, tina savu saitīti tai apkārt; pietinās ābelei pavisam klāt un nu stāvēja uz vietas..
Avoti: 6-2. sējums