pietīt
pietīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt). Tinot piesaistīt.
PiemēriKaitīgi ir bērnu cieši ietīt autiņos, ka arī pietīt rociņas.
2.Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPietīt daudz dzijas.
2.1.Tinot (piemēram, dziju), piepildīt (ar to, parasti spoli).
PiemēriSiksnas šaudās un knakšķ, rati griežas zibēdami, resnās spoles, baltiem diegiem pietītas, ātri sadilst..
3.Aptīt, satīt papildus.
PiemēriJau no agra rīta viņu [meiteni] satina lakatiem un vēlāk vēl pietina klāt dažus..
4.Tinot (piemēram, atritināto dziju), pabeigt veidot (kamolu).
PiemēriKristīne steidzīgi pietin kamolu, sasprauž adatas, noslēpj darbu zem spilvena..
Avoti: 6-2. sējums