pietikt1
pietikt parasti 3. pers., -tiek, pag. -tika; intrans.
1.Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
PiemēriMazā upīte aptek taisni pa robežu Kaķīšu zemi, tur vēžu, ka mudž, un arī zivju pietiek.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)pietikt pulvera.
1.1.Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
Piemēri«Bet šovakar pietiks runāt,» viņš atģidās, «taču esi atbraukusi tālu ceļu..»
1.2.Iztikt, samierināties.
Piemēri«Tagad esi mazliet ieēdis?» Inga ievaicājās un pati atbildēja. «Jāpietiek vien ir, vairāk es tev nedošu.»
2.savienojumā ar verbu infinitīva formā Lieto, lai norādītu, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
Piemēri..pietika uz mirkli izlaist airus no rokām, lai mani [vējš].. dzītu atpakaļ uz Nīgrandi.
Avoti: 6-2. sējums