Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noputināt
noputināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Putinot (ko), putot (kam), pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas (ar to).
PiemēriNoputināt drēbes ar putekļiem.
1.1.Pārklāt ar ko tādu, kas put.
PiemēriLai attēls kļūtu redzams, plati noputina ar krāsainu pulveri, kura daļiņām ir elektriskais lādiņš.
1.2.Putinot pārklāt (ko) — par sniegu.
PiemēriSniegs noputinājis laukus un pļavas.
2.reti Notīrīt (no kā ko tādu, kas pat).
PiemēriNoputināt putekļus no drēbēm.
2.1.Atbrīvot no kā tāda, kas put.
PiemēriNoputināt zābakus.
Avoti: 5. sējums