pietraukt
pietraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu
1.parasti 3. pers.; trans. Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
PiemēriVējš pietraucis daudz lapu.
- Vējš pietraucis daudz lapu.
1.1.Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) – parasti par vēju.
Piemēri«Nāciet pie manis ābolos!» viņa aicina Jānīti un īmu. ..«Naktī bija liels vējš,» Mārīte skaidro, «pietraucis pilnu zemi.»
- «Nāciet pie manis ābolos!» viņa aicina Jānīti un īmu. ..«Naktī bija liels vējš,» Mārīte skaidro, «pietraucis pilnu zemi.»
2.intrans. Pietraukties2.
PiemēriVienā mirklī pietrauca mašīna, vienā mirklī ūdens mucas bija izceltas..
- Vienā mirklī pietrauca mašīna, vienā mirklī ūdens mucas bija izceltas..
3.trans. Strauji piecelt.
Piemēri..bargs mātes sauciens pietrauc meiteni kājās.
- ..bargs mātes sauciens pietrauc meiteni kājās.
Avoti: 6-2. sējums