pietraukt
pietraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu
1.parasti 3. pers.; trans. Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
PiemēriVējš pietraucis daudz lapu.
1.1.Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) — parasti par vēju.
Piemēri«Nāciet pie manis ābolos!» viņa aicina Jānīti un īmu. ..«Naktī bija liels vējš,» Mārīte skaidro, «pietraucis pilnu zemi.»
2.intrans. Pietraukties2.
PiemēriVienā mirklī pietrauca mašīna, vienā mirklī ūdens mucas bija izceltas..
3.trans. Strauji piecelt.
Piemēri..bargs mātes sauciens pietrauc meiteni kājās.
Avoti: 6-2. sējums