pietrūkt
pietrūkt -trūkstu, -trūksti, -trūkst, pag. -trūku; intrans.
1.parasti 3. pers. Nebūt pietiekamā daudzumā. Nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
PiemēriPietrūkst strādnieku.
Stabili vārdu savienojumiPietrūkt pulvera.
1.1.Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Piemēri..man patiešām neiznāca laika vasaras mītni sameklēt. Varbūt arī pietrūka entuziasma.
2.parasti 3. pers. Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
Piemēri«Bet kā lai es pametu savus darba biedrus, pietrūks viena strādnieka?» viņa šaubījās.
3.parasti 3. pers. Nebūt (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
PiemēriDažreiz sabojājās vienkāršā, pašu celtā pagaidu maizes ceptuve un pietrūka maizes...
4.Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
Piemēri..Arvīds.. vakaros savā vientulīgajā istabā aizvien asāk izjuta - pietrūkst otra, lai nejustos viens, pietrūkst tieši Ivas.
Avoti: 6-2. sējums