Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pietūcīt
pietūcīt -tūču, -tūci, -tūca, pag. -tūcīju; trans.; sar.
Piebāzt ļoti pilnu.
PiemēriIstabas vidū uz pietūcīta čemodāna sēdēja Jānis..
Avoti: 6-2. sējums