pietumst
pietumst -tumstu, -tumsti, -tumst, pag. -tumsu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt tumšākam.
PiemēriSaule pamazām iegriezās aiz kokiem, kas ieskāva ļaužu pieblīvēto estrādes laukumu. Nedaudz pietumsa. Ēnas izplūda.
2.Kļūt drūmam (par cilvēku).
Piemēri«Debates šodien nav paredzētas,» pastrupi atcirta pulka komandieris. Un, manāmi pietumsdams, īgni piebilda: «Pietiks..!»
2.1.pārn. Par acīm, skatienu.
Piemēri..Spēs acis iedegties mīlā, spēs acis naidā pietumst..
Avoti: 6-2. sējums