pieturēt
pieturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju; trans.
1.Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku.
PiemēriPieturēt automobili.
1.1.intrans.
PiemēriVisiem pakalpo mazais autobuss, tā šoferis pietur kura katra lauku ceļa galā..
1.2.intrans. Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
Piemēri..ceļa malā stāvēja cilvēks. Vieglā mašīna pieturēja.
1.3.Panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku. Apstādināt (1).
Piemēri..lūdzu pieturēt zirgus un izlaist mani pavisam no kulbas..
1.4.Pievaldīt (parasti darba dzīvnieku), lai nepieļautu ātru gaitu.
PiemēriMārtiņš pieturēja zirgus lēnākā riksī.
2.Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
PiemēriAndrs brauca, uzmanīgi grozīdams zirgu pa tām dziļajām grambām un akmeņiem, lai nekrata, ar otru roku pieturēdams zārku.
2.1.Satvert, saturēt (priekšmetu), lai (tas) nekustētos.
PiemēriPieturēdama lakatu ar roku, viņa gāja pret vēju..
2.2.Viegli satvert ar roku un atbalstīt (kādu).
Piemēri..Laura sēdēja ratos starp abiem [vīriešiem], pārmelderis pieturēdams bij apņēmis roku viņai apkārt..
3.sar. Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
Piemēri«Varbūt esat dzirdējis, ka bez pierakstīšanās vācieši neļauj nevienu mājās pieturēt?»
3.1.Likt uzturēties (piemēram, savā tuvumā).
PiemēriStaba priekšnieks aizvien cenšas viņu pieturēt savā tuvumā. Te attapīgs zēns var noderēt.
4.reti Panākt, ka (piemēram, īpašība, pazīme) paliek nemainīga.
PiemēriIeradis veikalā apkalpot pircējus, viņš balsī arvien pieturēja glāstošu pieskaņu.
Avoti: 6-2. sējums