Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieturis
pieturis -ra, v.
Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
PiemēriTurēdamies aiz pieturiem uz [orbitālās] stacijas ārējā apšuvuma,.. [kosmonauts] lēnām virzījās uz priekšu.
Avoti: 6-2. sējums