pietuvoties
pietuvoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Pievirzīties tuvāk. Tikt pievirzītam tuvāk.
PiemēriKādā tumšā ielas pagriezienā viņam pietuvojās divi aizdomīgi vīri..
- Kādā tumšā ielas pagriezienā viņam pietuvojās divi aizdomīgi vīri..
- Kad gājiens bija pietuvojies, Agnese visu uzmanību pievērsa lozungiem.
- Gludinot drēbes, roka neviļus pietuvojas spožajai [gludekļa] tērauda virsmai.
1.1.pārn. Kļūt (kam) tuvākam (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
PiemēriNeizdevās [filmējot] panākt Rūdolfa patieso atbrīvotību.. Iznāca liekulīga.. pilsētas inteliģenta cenšanās pietuvoties lauku cilvēkam.
- Neizdevās [filmējot] panākt Rūdolfa patieso atbrīvotību.. Iznāca liekulīga.. pilsētas inteliģenta cenšanās pietuvoties lauku cilvēkam.
- Humora pilnajā izrādē, dziesmās, dejās, pantomīmās aktieriem jau izdevās pietuvoties bērnu priekšstatam par dzīvniekiem.
2.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) – piemēram, par ceļu, upi.
PiemēriCeļš vijas pa apbrīnojami skaistu novadu, vietām pietuvodamies okeānam..
- Ceļš vijas pa apbrīnojami skaistu novadu, vietām pietuvodamies okeānam..
- pārn. ..darbā [romānā] ir vairākas līnijas, kuras gan vietumis krustojas un pietuvojas cita citai..
Avoti: 6-2. sējums