pietvīkt
pietvīkt -tvīkstu, -tvīksti, -tvīkst, pag. -tvīku; intrans.
1.Piesarkt (par cilvēkiem).
PiemēriSpēcīgais puisis tā pietvīka, ka to varēja redzēt pat cauri tumšajam iedegumam.
- Spēcīgais puisis tā pietvīka, ka to varēja redzēt pat cauri tumšajam iedegumam.
- Jauna sieva, sārta un pietvīkusi, kā tikko pie maizes krāsns stāvējusi, atņēma labvakaru..
- «Pasakas!» Silva pietvīkst un uzmet lūpu.
- Viņa pietvīka kā magone, plaukdama rīta agrumā..
Stabili vārdu savienojumiPietvīkst (arī piesarkst) kā magone.
- Pietvīkst (arī piesarkst) kā magone — Saka, ja spēji piesarkst.
- Pietvīkt (biežāk nosarkt, piesarkt, sasarkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) — Ļoti stipri nosarkt.
1.1.Par cilvēka ķermeņa daļām.
Piemēri..viņai ieplūda sejā asinis, vaigi pietvīka.
- ..viņai ieplūda sejā asinis, vaigi pietvīka.
- Vīranaudas vājā seja pietvīkst. Jā, viņš zina, ka dažs labs atklāti smejas par viņu..
1.2.pārn. Kļūt sārtam, sarkanam (par augiem, to daļām, parasti augļiem).
Piemēri«Man liekas, daži lielie [āboli] ir nokrituši arī zemē. Paskat, gluži sarkani pietvīkuši.»
- «Man liekas, daži lielie [āboli] ir nokrituši arī zemē. Paskat, gluži sarkani pietvīkuši.»
- Pie pašas zemes nolīkušas vecvīru bārdiņas. Tām ziedu ķekari ir pietvīkuši tumši sarkani.
2.parasti 3. pers. Ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni).
PiemēriPiekūpējis, pietvīcis gaiss izplūda pa vienīgo logu..
- Piekūpējis, pietvīcis gaiss izplūda pa vienīgo logu..
Avoti: 6-2. sējums