pietverties
pietverties -tveros, -tveries, -tveras, pag. -tvēros; refl.
Pieturēties. Arī pieķerties.
PiemēriAr abām rokām pietvērusies Arvīda elkonim, viņa pieglaudās un lēnām soļoja līdzi.
- Ar abām rokām pietvērusies Arvīda elkonim, viņa pieglaudās un lēnām soļoja līdzi.
- «Es.. esmu ar rokām pietvērusies gultas galam..»
- pārn. Tik daudz ko gribējās man vārdos ietvert, pie maza vārda paļāvīgi pietverties...
Avoti: 6-2. sējums