pietvaikot
pietvaikot parasti 3. pers., -o, pag. -oja
1.intrans. Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu). Piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
PiemēriKatls pietvaikojis.
2.trans. Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā).
PiemēriAlise bija vēlējusies, lai kūtī iebūvētu arī lopu virtuvi, lai lielais kartupeļu katls vienmēr nepietvaikotu istabas..
Avoti: 6-2. sējums