pietvaikot
pietvaikot parasti 3. pers., -o, pag. -oja
1.intrans. Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu). Piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
PiemēriKatls pietvaikojis.
- Katls pietvaikojis.
- Virtuve pietvaikojusi.
2.trans. Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā).
PiemēriAlise bija vēlējusies, lai kūtī iebūvētu arī lopu virtuvi, lai lielais kartupeļu katls vienmēr nepietvaikotu istabas..
- Alise bija vēlējusies, lai kūtī iebūvētu arī lopu virtuvi, lai lielais kartupeļu katls vienmēr nepietvaikotu istabas..
Avoti: 6-2. sējums