Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pietupt
-tupstu, -tupsti, -tupst, pag. -tupu; intrans.; reti
Pietupties.
Piemēri«Malva,» Juris bilst, uguni piebikstīdams, plīts priekšā pietupis, «bez tevis gan mēs galīgi izputētu.»
Avoti: