pietupties
pietupties -tupstos, -tupsties, -tupstas, pag. -tupos; refl.
Novietoties tupus stāvoklī. Arī piesēsties1.
Piemēri..meitenīte palika iepakaļ, pietupās, sāka lasīt kļavas nobirušās lapas..
- ..meitenīte palika iepakaļ, pietupās, sāka lasīt kļavas nobirušās lapas..
- Alpīnistam, piemēram, esot jāspēj pievilkties pie stieņa ne mazāk par vienpadsmit reizēm un pietupties uz vienas kājas vismaz septiņpadsmit reižu.
- ..policists jau iegrūda Viktoru ragavās un uzkliedza arī mātei ātrāk sēsties. Māte pietupās Viktoram blakus.
- Kā Minka tad lēkāja! Kā pietupās kaktā un uzglūnēja puļķītim..
Avoti: 6-2. sējums