pietraukties
pietraukties -traucos, -traucies, -traucas, pag. -traucos; refl.
1.Strauji piecelties.
PiemēriKad Mārtiņš pietraucās kājās, tepat aiz zemajām eglītēm viņš pamanīja Akotu..
- Kad Mārtiņš pietraucās kājās, tepat aiz zemajām eglītēm viņš pamanīja Akotu..
- Tā viņš tagad stāvēja, kājās pietraucies.
2.Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriAutomobilis pietraucās pie tilta.
- Automobilis pietraucās pie tilta.
Avoti: 6-2. sējums