apsūbēt
apsūbēt parasti 3. pers., -sūb, arī -sūbē, pag. -sūbēja; intrans.
1.Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu (par metāliem).
PiemēriApsūbējusi sakta.
- Apsūbējusi sakta.
- Apsūbējusi nauda.
- ..viņpus Daugavas pāri koku lapotnēm iznira Rīgas seno torņu zaļgani apsūbējušās vara smailes.
- Ar laiku pat tērauds var sadilt, Ar laiku mēdz apsūbēt varš...
1.1.Kļūt nespodram, pārklājoties ar pelējumu, putekļiem u. tml.
PiemēriSievas slaucīja sargu istabas un mazgāja apsūbējušos, aizkvēpušos logus.
- Sievas slaucīja sargu istabas un mazgāja apsūbējušos, aizkvēpušos logus.
- Apsūbējušajā spogulī atmirdza jauna, ziedoša seja..
- Vilmeris izvelk no pagultes zābakus. No ilgas stāvēšanas pagultē tie ir apsūbējuši, pelēki.
- Saule viņa gleznās liek spoži mirdzēt apsūbējušiem mazpilsētu namiņiem..
1.2.pārn. Kļūt neaktīvam, notrulināties.
PiemēriApsūb cilvēks, pie tā aparāta vien sēdēdams.
- Apsūb cilvēks, pie tā aparāta vien sēdēdams.
1.3.pārn. Novecoties.
PiemēriCilvēka mūžs ir kā liela, dziļa dzelme, kurā nogrimst dienas, mēneši, gadi. Un viss pamazām apsūbē un pārklājas ar aizmirstības sūnām.
- Cilvēka mūžs ir kā liela, dziļa dzelme, kurā nogrimst dienas, mēneši, gadi. Un viss pamazām apsūbē un pārklājas ar aizmirstības sūnām.
- Jauneklīgajā pārgalvībā un sajūsmā viņi [jaunstrāvnieki] visu apsūbējušo, konservatīvo, birģelisko trieca ārā ne vien no literatūras, bet arī no pašas sabiedriskās dzīves..
- ..gribas atbrīvoties no visa sīkā un apsūbējušā, lai sirds vairāk sajūt īsto laikmeta pulsu.
Avoti: 1. sējums