apsūdzība
apsūdzība -as, s.
1.Darbība, rezultāts → apsūdzēt1.
Piemēri..visa sadomātā apsūdzības runa viņai [sadusmotajai sievai] bija izgaisusi no galvas.
- ..visa sadomātā apsūdzības runa viņai [sadusmotajai sievai] bija izgaisusi no galvas.
2.Darbība, rezultāts → apsūdzēt2.
PiemēriŠie izcilie un retie dokumenti [zemnieku sūdzības] ir Vidzemes latviešu zemnieku smaga apsūdzība pret Vidzemes muižniekiem un visu toreiz valdošo dzimtbūšanas iekārtu.
- Šie izcilie un retie dokumenti [zemnieku sūdzības] ir Vidzemes latviešu zemnieku smaga apsūdzība pret Vidzemes muižniekiem un visu toreiz valdošo dzimtbūšanas iekārtu.
3.jur. Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
PiemēriGrozīt apsūdzību.
- Grozīt apsūdzību.
- Papildināt apsūdzību.
- Uzturēt apsūdzību.
- Ja savākti pietiekami pierādījumi, kas dod pamatu celt apsūdzību par nozieguma izdarīšanu, izmeklētājs sastāda motivētu lēmumu par attiecīgās personas kā apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības.
- Pabeidzis iepriekšējo izmeklēšanu, izmeklētājs lietu kopā ar apsūdzības rakstu nekavējoties nosūta prokuroram.
4.jur. Tiesas procesa dalībnieki, kas uztur apsūdzību (3).
PiemēriApsūdzības liecinieki.
- Apsūdzības liecinieki.
Avoti: 1. sējums