apsūdzēt
apsūdzēt -sūdzu, -sūdzi, -sūdz, pag. -sūdzēju; trans.
1.Celt apsūdzību pret kādu.
PiemēriApsūdzēt noziegumā.
- Apsūdzēt noziegumā.
- Apsūdzēt likuma pārkāpšanā.
- Apsūdzēt par dokumentu viltošanu.
- Jāni apsūdzēja par piederību slepenai organizācijai, kas ar varu gribējusi gāzt pastāvošo valsts iekārtu..
- «Par ko jūs taisnojaties? Neviens taču jūs neapsūdz,» viņus [runātājus] pārtrauca Vaguļa brālēns..
- «Viņš [mežkungs] draud, ka mani [Andriksonu] apsūdzēšot pie tiesas.» - «Nu, nu! Kāpēc tad?» [Jautā barons.] - «Tādēļ, ka es.. esot cirtis ozolus.»
Stabili vārdu savienojumiApsūdzēt pie tiesas.
- Apsūdzēt pie tiesas — novec. Iesūdzēt tiesā.
2.Atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu.
PiemēriDziļā naidā kvēlodams, dzejnieks apsūdz tā saukto «zelta jaunatni», kas pazaudējusi visus ideālus un mērķus.
- Dziļā naidā kvēlodams, dzejnieks apsūdz tā saukto «zelta jaunatni», kas pazaudējusi visus ideālus un mērķus.
- Bet tad ierunājās viņa sirdsapziņas balss - asa, apsūdzoša: «Tu tomēr esi nelietis! Tevis dēļ aizgāja bojā tāds cilvēks, tāds cilvēks...»
2.1.Būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
PiemēriFakti apsūdz.
- Fakti apsūdz.
- Šai... balts zārks.. un tam seko noplukušais students. Šis skats it kā apsūdz dzīves netaisnību ...
3.novec. Nosūdzēt.
Piemēri«Jā, kāpēc tad tu pats viņam [skolotājam] neteici, kas vainīgs?» Kārlis runāja... «Un vai tad man vieglāk tiks, ka apsūdzēšu otru?» [Atbild Jancis.]
- «Jā, kāpēc tad tu pats viņam [skolotājam] neteici, kas vainīgs?» Kārlis runāja... «Un vai tad man vieglāk tiks, ka apsūdzēšu otru?» [Atbild Jancis.]
Avoti: 1. sējums