Paplašinātā meklēšana
Meklējam apsūdzēt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (22):
- aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
- tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
- apsūdzība Darbība, rezultāts --> apsūdzēt (1).
- apsūdzība Darbība, rezultāts --> apsūdzēt (2).
- liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- Sabiedriskais apsūdzētājs Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai apsūdzētu tiesājamo.
- notiesāt Saskaņā ar tiesas spriedumu sodīt. Piespriest (kādu) sodu (apsūdzētajam).
- Apsūdzēto sols Sols, uz kura tiesa sēdina apsūdzētos.
- Apsūdzēto sols Sols, uz kura tiesa sēdina apsūdzētos.
- Notiesājošs spriedums Spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
- pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
- zvērināts Tāds, kas ietilpst vēlētas tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- aizstāvēt Tiesas procesā oficiāli atspēkot apsūdzību vai mīkstināt apsūdzētā vainu.
- zvērināts Vēlētas tiesas komisijas loceklis, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- nosūdzēt Žēlojoties par (kāda) pārkāpumiem, nodarījumiem, apsūdzēt (to, parasti slepus, arī savtīgos nolūkos).
apsūdzēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV