apsūdzēt
apsūdzēt -sūdzu, -sūdzi, -sūdz, pag. -sūdzēju; trans.
1.Celt apsūdzību pret kādu.
PiemēriApsūdzēt noziegumā.
Stabili vārdu savienojumiApsūdzēt pie tiesas.
2.Atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu.
PiemēriDziļā naidā kvēlodams, dzejnieks apsūdz tā saukto «zelta jaunatni», kas pazaudējusi visus ideālus un mērķus.
2.1.Būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
PiemēriFakti apsūdz.
3.novec. Nosūdzēt.
Piemēri«Jā, kāpēc tad tu pats viņam [skolotājam] neteici, kas vainīgs?» Kārlis runāja... «Un vai tad man vieglāk tiks, ka apsūdzēšu otru?» [Atbild Jancis.]
Avoti: 1. sējums