Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apsūdzētājs
apsūdzētājs -a, v.
apsūdzētāja -as, s.
1.jur. Tiesas procesa dalībnieks, kas uztur apsūdzību.
PiemēriValsts apsūdzētāja un sabiedriskā apsūdzētāja uzstāšanās secību [tiesu debatēs] nosaka tiesa..
  • Valsts apsūdzētāja un sabiedriskā apsūdzētāja uzstāšanās secību [tiesu debatēs] nosaka tiesa..
  • Paredzēta sabiedrisko apsūdzētāju un sabiedrisko aizstāvju piedalīšanās tiesas izmeklēšanā.
2.Cilvēks, kas apsūdz.
PiemēriAr kolektīvu viņa jau otrajā darba dienā ir asa, nostājas it kā apsūdzētājas pozīcijā.
  • Ar kolektīvu viņa jau otrajā darba dienā ir asa, nostājas it kā apsūdzētājas pozīcijā.
Avoti: 1. sējums