apsūdzētājs
apsūdzētājs -a, v.
apsūdzētāja -as, s.
1.jur. Tiesas procesa dalībnieks, kas uztur apsūdzību.
PiemēriValsts apsūdzētāja un sabiedriskā apsūdzētāja uzstāšanās secību [tiesu debatēs] nosaka tiesa..
2.Cilvēks, kas apsūdz.
PiemēriAr kolektīvu viņa jau otrajā darba dienā ir asa, nostājas it kā apsūdzētājas pozīcijā.
Avoti: 1. sējums