apsūnot
apsūnot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Apaugt, pārklāties ar sūnu.
PiemēriAkmeņi apsūno.
1.1.pārn. Kļūt neaktīvam, notrulināties.
PiemēriTā abas māsas dzīvoja, nelaikā novecoja, apsūnoja, īpaši vecākā, Kristīne, ar gadiem iemantoja dīvainu naidu pret visu jauno un plaukstošo.
Avoti: 1. sējums