apsūdzētais
apsūdzētais -ā, v.
apsūdzētā -ās, s.; jur.
Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
PiemēriAizstāvēt apsūdzēto.
- Aizstāvēt apsūdzēto.
- Attaisnot apsūdzēto.
- Apsūdzētajam ir tiesības: zināt, par ko viņš apsūdzēts, un sniegt paskaidrojumus sakarā ar viņam uzrādīto apsūdzību..
Stabili vārdu savienojumiApsūdzēto sols.
- Apsūdzēto sols — 1. Sols, uz kura tiesa sēdina apsūdzētos.2. Vieta, situācija, kur tiek atmaskots noziegums, pārkāpums.
Avoti: 1. sējums