Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizstāvis
aizstāvis -vja, v.
aizstāve -es, dsk. ģen. -vju; s.
1.Cilvēks, kas aizstāv (1).
PiemēriDzimtenes aizstāvis.
  • Dzimtenes aizstāvis.
  • Drošsirdīgie Ļeņingradas aizstāvji.
  • Kalnrača zēns Maksiļo.. kļūst par apzinīgu republikas aizstāvi. Viņš atklāj Pedro bandas organizēto sazvērestību pret republikāņiem un iznīcina šo nelieti ar visiem viņa piekritējiem.
  • Vierpe ir cīnītājs, viens no Liepājas aizstāvjiem..
2.Cilvēks, kas aizstāv (2).
PiemēriViktorija: ..Tu esi bārene, tev pašai par sevi jāgādā, tev nav neviena aizstāvja..
  • Viktorija: ..Tu esi bārene, tev pašai par sevi jāgādā, tev nav neviena aizstāvja..
3.Cilvēks, kas aizstāv (3). Aktīvs piekritējs, atbalstītājs.
PiemēriPadomes rāda piemēru, cērt ceļu, pulcina kopā miera aizstāvjus, jaunās pasaules cēlājus.
  • Padomes rāda piemēru, cērt ceļu, pulcina kopā miera aizstāvjus, jaunās pasaules cēlājus.
4.jur. Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
PiemēriBūt par aizstāvi tiesā.
  • Būt par aizstāvi tiesā.
  • Aizstāvja tiesības.
  • Kādi tad ir aizstāvja uzdevumi un loma? Palīdzēt tiesai vispusīgi iedziļināties lietā,.. parādīt cēloņus, dzinuļus un apstākļus, kas dažkārt noveduši pie nozieguma..
  • Par aizstāvjiem [tiesā] var būt advokāti, kā arī arodorganizāciju un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Avoti: 1. sējums