aizstāvis
aizstāvis -vja, v.
aizstāve -es, dsk. ģen. -vju; s.
1.Cilvēks, kas aizstāv (1).
PiemēriDzimtenes aizstāvis.
2.Cilvēks, kas aizstāv (2).
PiemēriViktorija: ..Tu esi bārene, tev pašai par sevi jāgādā, tev nav neviena aizstāvja..
3.Cilvēks, kas aizstāv (3). Aktīvs piekritējs, atbalstītājs.
PiemēriPadomes rāda piemēru, cērt ceļu, pulcina kopā miera aizstāvjus, jaunās pasaules cēlājus.
4.jur. Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
PiemēriBūt par aizstāvi tiesā.
Avoti: 1. sējums