apsūdzība
apsūdzība -as, s.
1.Darbība, rezultāts → apsūdzēt1.
Piemēri..visa sadomātā apsūdzības runa viņai [sadusmotajai sievai] bija izgaisusi no galvas.
2.Darbība, rezultāts → apsūdzēt2.
PiemēriŠie izcilie un retie dokumenti [zemnieku sūdzības] ir Vidzemes latviešu zemnieku smaga apsūdzība pret Vidzemes muižniekiem un visu toreiz valdošo dzimtbūšanas iekārtu.
3.jur. Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
PiemēriGrozīt apsūdzību.
4.jur. Tiesas procesa dalībnieki, kas uztur apsūdzību (3).
PiemēriApsūdzības liecinieki.
Avoti: 1. sējums