novecoties
novecoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
Piemēri..tā izskatījās vāja un ļoti novecojusies. Zobi izbiruši, mati plāni, acis bez spulguma.
1.1.Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
PiemēriSubtropu augļaugiem, kā citroniem, apelsīniem, mandarīniem, lapas darbojas divus un vairākus veģetācijas periodus un nobirst pakāpeniski, kad tās novecojušas.
2.parasti 3. pers. Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam. Novecot (2).
Piemēri..pašreiz izvāca.. novecojušos inventāru - tintes traipiem izraibinātu galdu, nobružātus krēslus un skapi.
2.1.Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām. Būt tādam, ko vairs nelieto.
PiemēriAparāts sāk novecoties.
Stabili vārdu savienojumiMorāli novecoties.
3.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem. Novecot (3).
Piemēri«Es došu trīs grunduļus pret to asari.» Kleperis atcerējās, ka maiņas tirdzniecība ir viens no vecākajiem tirdzniecības veidiem, kas tomēr nekad nenovecojās.
Avoti: 5. sējums