noveikt
noveikt -veicu, -veic, -veic, pag. -veicu; trans.; pareti
1.Ar piepūli tikt galā (ar ko).
PiemēriJānis dzer kafiju, bet Zetiņa sēd turpat. ..Ar pūlēm pagūst noveikt visu, ko liek priekšā, ko bīda klāt, ko gandrīz ar varu bāž mutē.
2.Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriGabaliņu ceļa noveicis, Jaņuks apstājās.
3.Pieveikt (kādu).
PiemēriEs viņu noveicu.
Avoti: 5. sējums