novēdīt
novēdīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju
1.parasti 3. pers.; intrans. Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
Piemēri..viņa aši izņēma tantei krūzīti no rokas, gāja pie pavarda, ielēja [tēju]. Novēdīja jauka ķimeņu smarža.
- ..viņa aši izņēma tantei krūzīti no rokas, gāja pie pavarda, ielēja [tēju]. Novēdīja jauka ķimeņu smarža.
- Māla zemes smarža novēdīja Tērvetes ceļos.
2.trans. Noplivināt.
PiemēriViņa novēdīja platos, raibos svārkus tā, ka kļuva redzami slaidie meduskrāsas stilbi..
- Viņa novēdīja platos, raibos svārkus tā, ka kļuva redzami slaidie meduskrāsas stilbi..
Avoti: 5. sējums