novēcināt
novēcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Īsu brīdi vēcināt un pabeigt vēcināt.
PiemēriPēc kāda laiciņa pacēlu roku, izdarīju dažas nenoteiktas kustības.. un uzsmaidīju viņam [zīdainim]. Bērns atbildēja ar to pašu, proti, arī pacēla rociņu, nevēcināja un pasmaidīja savukārt man.
1.1.intrans.
PiemēriNovēcināt ar lakatiņu aizbraucējiem.
Avoti: 5. sējums