Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novators
novators -a, v.
novatore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
PiemēriNovatoru darba skate.
Avoti: 5. sējums