novārtīt
novārtīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
PiemēriBērns novārtījis drēbes smiltīs.
- Bērns novārtījis drēbes smiltīs.
- ..neviena nepamanīts parādījās dubļiem un putekļiem novārtīts motocikls.
2.Vārtoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
PiemēriZirgi novārtījuši auzas.
- Zirgi novārtījuši auzas.
- Kas tos rudzus novārtīja?
Avoti: 5. sējums