novārīties
novārīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Refl. → novārīt1. Tikt novārītam.
PiemēriKartupeļi jau novārījušies.
1.1.pārn. Ļoti noburbuļot (parasti par ūdeni).
Piemēri..pavisam tuvu manai laivai ūdens piepeši novārījās tā, ka tīri salēcos..
2.Vāroties daļēji vai pilnīgi iztvaikot.
PiemēriViss ūdens no kartupeļiem novārījies.
2.1.Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
PiemēriKartupeļi novārījušies sausi.
Avoti: 5. sējums