novārtā
novārtā apst.
Tā, ka netiek veltīta pietiekama uzmanība, rūpes.
PiemēriNotikums ar Bredenfeldi un Bruno ilgu laiku tā aizņēma mani, ka paša mājas dzīve un intereses palika pavisam novārtā.
- Notikums ar Bredenfeldi un Bruno ilgu laiku tā aizņēma mani, ka paša mājas dzīve un intereses palika pavisam novārtā.
- Apūdeņošanas sistēmas, ko indiāņu kopienas bija ar tādām pūlēm ierīkojušas un turējušas kārtībā, [spāņu iekarotāji] pameta novārtā, un tās drīz vien sabruka.
- Viņš pārliecinājās, ka jāsāk pašam un jāuzdod arī citiem nodarboties ar fotografēšanu. Pārāk ilgi šis uzdevums atstāts novārtā.
- «Savu bērnu uzvarēti, novārtā likti esam tāpēc, ka novārtā likta iekš mums [mūsos] īsta kristīga mācība.» [Saka vecais Robežnieks.]
- Neklājas jau arī slavenā Spijēna dēlam novārtā liktu meitu vest pie altāra.
Stabili vārdu savienojumiLikt novārtā.
- Likt novārtā — 1. Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).2. Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
Avoti: 5. sējums