novārīt
novārīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izvārīt.
PiemēriNovārīta gaļa.
- Novārīta gaļa.
- Sestdiena jau vispār mājā svarīga diena, tad dažreiz māte cep plāceni vai novāra zirņus, lai svētdien būtu ko paņemties.
- Līdzās.. stāvēja zili emaljēts katliņš ar nemizoti novārītiem kartupeļiem..
- sal. Vasara gāž savu spilgtumu cauri ziedošai liepai pagalmā, oļi zem manām kājām ir silti kā novārīti.
1.1.Uzvārīt (parasti ūdeni).
PiemēriDzert novārītu ūdeni.
- Dzert novārītu ūdeni.
1.2.Vārot panākt, ka (kas) kļūst sterils.
PiemēriNovārīt injekcijas šļirci.
- Novārīt injekcijas šļirci.
- Ķirurģiskos instrumentus sterilizē, novārot speciālās metāla tvertnēs..
- Slimnieka trauki jāmazgā atsevišķi, aplejot ar verdošu ūdeni vai novārot, lai iznīcinātu gripas vīrusu.
2.Vārot iegūt (kā) izvilkumu.
PiemēriNovārīt ozola mizas.
- Novārīt ozola mizas.
3.pareti Vārot panākt, ka zūd (kā īpašības, parasti garša).
PiemēriŪdens.. ar savu nenovārāmo dūņu garšu bija atriebies.
- Ūdens.. ar savu nenovārāmo dūņu garšu bija atriebies.
Avoti: 5. sējums