novārīt
novārīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izvārīt.
PiemēriNovārīta gaļa.
1.1.Uzvārīt (parasti ūdeni).
PiemēriDzert novārītu ūdeni.
1.2.Vārot panākt, ka (kas) kļūst sterils.
PiemēriNovārīt injekcijas šļirci.
2.Vārot iegūt (kā) izvilkumu.
PiemēriNovārīt ozola mizas.
3.pareti Vārot panākt, ka zūd (kā īpašības, parasti garša).
PiemēriŪdens.. ar savu nenovārāmo dūņu garšu bija atriebies.
Avoti: 5. sējums