Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizņemt
aizņemt -ņemu, -ņem, -ņem, pag. -ņēmu; trans.
1.Piepildīt (telpu, vietu) ar savu masu vai apjomu.
Piemēri..pusi [šķūņa] milzīgās telpas aizņēma lauksaimniecības mašīnas, glīti novietotas trijās rindās.
1.1.Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
PiemēriPionieru darbu izstāde aizņem divas prāvas istabas..
1.2.Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
PiemēriLielas platības aizņem meži un kalni.
Stabili vārdu savienojumiAizņemtā papuve.
1.3.Piepildīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu) — par tekstu, attēlu u. tml.
PiemēriZīmējums aizņem visu lappusi.
2.Novietojoties, iekārtojoties kur, izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu).
PiemēriEkskursanti aizņēmuši divas mūsu skolas klases.
2.1.Apdzīvot.
PiemēriIstabiņa, kuru abas sievietes aizņēma, atradās liela, pelēka nama sestajā stāvā..
2.2.Iepriekš nodrošināt (savai lietošanai).
PiemēriAizņemt vilcienā vietu mātei.
3.Piepildīt (laika posmu ar kādu darbību, norisi).
PiemēriAizņemt laiku ar sarunām.
4.parasti divd. formā: aizņemts Nodarbināt, būt nodarbinātam (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt).
PiemēriAizņemts darbā.
Stabili vārdu savienojumi(Abas) rokas aizņemtas. Aizņemts (pats) ar sevi.
5.Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
PiemēriAizņemt mašīnas ražas novākšanā.
6.Pārņemt savā varā (par domām, psihiskiem stāvokļiem).
PiemēriBažas par jauno, nepazīstamo darbu, pošanās un kārtošanās aizņēma visas viņas domas.
6.1.novec. Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam. Būt kā varā.
PiemēriViņš tā bij savas Bertas aizņemts, ka citai domai viņa galvā neatlika naga platuma vietas.
7.reti Satvert, saņemt (aiz kā).
PiemēriAizņemt somu aiz roktura.
7.1.Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
PiemēriAizņemt stiepli aiz naglas.
8.parasti divd. formā: aizņemts Tāds, ko (lietotājs) ir aizņēmies.
Piemēri..No viņa aizņemta muca un siets.
9.novec. Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt.
PiemēriGaiss tajā [zemnīcā] bija kļuvis vēl drēgnāks un naktīs reizēm aizņēma vecajam Ziltaram elpu..
Avoti: 1. sējums