piegulties

piegulties -gulstos, -gulsties, -gulstas, arī -guļos, -gulies, -guļas, pag. -gūlos, arī -gulos; refl.

1.Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).

Piemēri..tikko kaķēnus ielikām atpakaļ iegulētajā ligzdiņā, vecā kaķe tiem piegūlās garšļaukus klāt..

..tikko kaķēnus ielikām atpakaļ iegulētajā ligzdiņā, vecā kaķe tiem piegūlās garšļaukus klāt..
pārn. ..agrāko [noslēpumu] varbūt es aizmirstu, bet nu tam bij piegūlies klāt otrais.. un urdīja arī to pirmo augšā.

1.1.Pieplakt, arī piespiesties (pie kā, kam klāt).

Piemēri..[suns] bija atradis ezi un tagad lēkāja tam apkārt, te pieguldamies ar krūtīm pie zemes.., te uzšaudamies..

..[suns] bija atradis ezi un tagad lēkāja tam apkārt, te pieguldamies ar krūtīm pie zemes.., te uzšaudamies..
..sakaltušas lapas simtiem lidoja, vēja dzītas: tikko piegūlās zemei un atrada mierīgāku vietiņu, piekļāvās cita citai..

2.parasti 3. pers. Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) – parasti par ko plānu.

PiemēriSalpetra maisu drēbe, vienā pusē ar eļļotu papīru augsnei ciešāk pieguldamas, pārspēj ruberoīdu.

Salpetra maisu drēbe, vienā pusē ar eļļotu papīru augsnei ciešāk pieguldamas, pārspēj ruberoīdu.

Avoti: 6-2. sējums