piegulties
piegulties -gulstos, -gulsties, -gulstas, arī -guļos, -gulies, -guļas, pag. -gūlos, arī -gulos; refl.
1.Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..tikko kaķēnus ielikām atpakaļ iegulētajā ligzdiņā, vecā kaķe tiem piegūlās garšļaukus klāt..
1.1.Pieplakt, arī piespiesties (pie kā, kam klāt).
Piemēri..[suns] bija atradis ezi un tagad lēkāja tam apkārt, te pieguldamies ar krūtīm pie zemes.., te uzšaudamies..
2.parasti 3. pers. Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) — parasti par ko plānu.
PiemēriSalpetra maisu drēbe, vienā pusē ar eļļotu papīru augsnei ciešāk pieguldamas, pārspēj ruberoīdu.
Avoti: 6-2. sējums