Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piegult
piegult -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu, arī -gulu; intrans.
1.parasti 3. pers. Piegulēt1.
PiemēriDurvis augšā un apakšā labi nepiegūla, un sniegs nāca priekšnamā..
  • Durvis augšā un apakšā labi nepiegūla, un sniegs nāca priekšnamā..
  • Kedu priekšrocības: tās ir vieglas, labi piegulst kājai, ātri izžūst..
  • Aldonai gan nepatika vējablūzes - tās bija bezgaumīgas, bet tomēr labi piegūla Ojāra augumam.
2.parasti 3. pers. Piegulēt2.
PiemēriLatvijas PSR teritorijai piegulstošais Baltkrievijas partizānu rajons.. visā drīzumā varēja nonākt padomju karaspēka aizmugurē.
  • Latvijas PSR teritorijai piegulstošais Baltkrievijas partizānu rajons.. visā drīzumā varēja nonākt padomju karaspēka aizmugurē.
  • Viņš ir piegūlis uz sniega un gaida, elpu aizturējis.
  • ..viņam nebija spēka līdz ar Mitjas stāstu izstaigāt karalauku, skatīt pelēkos stāvus, kas ceļas uzbrukumā, piegulst zem ložu uguns..
  • pārn. Vienā pusē ieliņai stiepās Hofmaņa savrupmājas sēta, pretim piegūlusi zema akmens ēka ar maziem lodziņiem..
2.1.Nogulties blakus (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiegūluši [laivā] cieši sānu pie sāna, viņi vēl ilgi klausījās noslēpumainajos vakara trokšņos..
  • Piegūluši [laivā] cieši sānu pie sāna, viņi vēl ilgi klausījās noslēpumainajos vakara trokšņos..
  • Es piegulu pie tautieša.
2.2.Piespiesties (pie kā, kam klāt).
Piemēri..Jorģis, pats vīrs kā lācis, kur piegula ar krūtīm, tur vēlās [akmens]..
  • ..Jorģis, pats vīrs kā lācis, kur piegula ar krūtīm, tur vēlās [akmens]..
  • Linards paraustīja laivu. Tā nekustējās. Piegula ar visu spēku. Izdevās nedaudz iešūpot.
  • pārn. Tālumā bija saredzami kalni ar baltām cepurēm virsotnēs: vai nu tas bija no sniega, vai no mākoņiem, kas te piegūluši atpūsties...
Avoti: 6-2. sējums