Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieguļnieks
pieguļnieks -a, v.
pieguļniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas gana zirgus pieguļā.
PiemēriTe gulējši [gulējuši] pieguļnieki, te kūruši uguntiņu.
Avoti: 6-2. sējums