pieiet
pieiet -eju, -ej, -iet, pag. -gāju; intrans.
1.Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriViņš piecēlās, piegāja pie Velgas un ieskatījās grāmatā.
1.1.pārn. Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
Piemēri..nu nezini vairs, kā pie viņas pieiet, kādiem vārdiem saukt pie prāta.
2.Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
PiemēriVarbūt jau svētdien pavakarē pieiešu pie Jums..
3.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) — piemēram, par ceļu, upi.
PiemēriCeļš pieiet pie pašas mājas.
4.Pievērsties (kam) ar kādu attieksmi.
Piemēri..darbam viņš pieiet ar lielu atbildības sajūtu..
5.parasti 3. pers. Piepildīties (ar ko).
PiemēriRasule ravēja. Mugura nolika, čulgas delnās piegāja smiltīm un sūrkstēja stiprāk..
Avoti: 6-2. sējums