piejaukties
piejaukties parasti 3. pers., -jaucas, pag. -jaucās
1.Refl. → piejaukt1: tikt piejauktam. Arī piemaisīties.
PiemēriRažīgi birst lielas, zaļganbaltas valgas skaidu pikas. Dzīva pirmviela, kurai drīz piejaucas mirušās daļas brūnganums.
1.1.pārn. Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
PiemēriTuvāk upei kadiķiem piejaucas lazdas, kamēr krasta piegāzē auga vairs tikai pēdējās..
1.2.pārn. Pievienoties (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
PiemēriSmaidā atplaiksnījās salda melanholija, kas allaž piejaucas zemnieka dzimtenes atmiņām.
Avoti: 6-2. sējums