Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piejoņot
piejoņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriAutomobilis piejoņo pie stacijas.
Avoti: 6-2. sējums