piejūgt
piejūgt -jūdzu, -jūdz, -jūdz, pag. -jūdzu; trans.
1.Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
PiemēriLielais zobrats augšā iestiprināts sevišķā, šai vajadzībai iekaltā sijā, apakšā dīstelei piejūgts Galiņa pelēcis..
1.1.Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
PiemēriViņš nocirta dažus bērziņus [siena vešanai], iesēja resgaļus virvē un piejūdza ērzelim..
2.Piesaistīt (pie spēkratiem).
PiemēriPiejūgt traktoram arklu.
2.1.Piesaistīt (spēkratus pie kā pārvietojama, transportējama).
PiemēriPiejūguši mājai traktoru priekšā un vilkuši uz nodomāto centru.
3.sar. Likt veikt (kādu, parasti nepatīkamu, smagu, darbu, uzdevumu).
Piemēri«Neesi vēl salīgojusies pēc mājām?» - «Kādas nu tur ilgas! Tūlīt piejūgs pie grīdu mazgāšanas.»
Avoti: 6-2. sējums