piejume
piejume -es; dsk. ģen. -mju, s.
Nojume (pie celtnes sienas). Arī piebūve.
PiemēriVistas staigāja pa piejumi, graudus meklēdamas.
- Vistas staigāja pa piejumi, graudus meklēdamas.
- Līdz ar ausmu tīrumos izgāja vāciešu atdzītie karagūstekņi, kurus saimnieki mitināja gan salmu šķūņos, gan ratnīcas piejumē..
Avoti: 6-2. sējums